Plāno atvieglot mazās uzņēmējdarbības uzsākšanu

Jau 2010.gada pirmajā pusē iecerēts ieviest atvieglojumus mazo un vidējo uzņēmēju biznesa uzsākšanai. Tie izpaudīsies kā patentu sistēmas ieviešana, kuras rezultātā vairākas profesiju grupas varēs daudz vienkāršāk nokārtot formalitātes un uzsākt biznesu, ziņo biznesa portāls db.lv

Par patentu būs paredzēts viens maksājums valsts budžetā, kurā būs ietverts iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi mazinot birokrātiju un atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu. Par to varēs norēķināties reizi gadā, kā arī pa ceturkšņiem.

Ar šādu iniciatīvu nācis klajā ekonomikas ministrs A.Kampars, uzsverot, ka mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijas galvenais mērķis ir mazināt bezdarbu un stimulēt ekonomisko attīstību, radot īpašus priekšnoteikumus tieši mikrouzņēmumu veidošanai. Viņš arī paudis cerību, ka šobrīd bez darba palikušie iedzīvotāji izmantos šo laiku kā savu iespēju, balstoties uz savām prasmēm un idejām, lai uzsāktu savu biznesu.

Ekonomikas Ministrija informējusi, ka jaunās priekšrocības attieksies uz sekojošām profesiju grupām: ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība; apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu labošana, slēdzeņu labošana un citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības izstrādājumi no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens, floristi; fotogrāfs; skaistumkopšanas speciālists (frizieris, bārddzinis, manikīrs, vizāžists, stilists); privātie mājsaimniecības pakalpojumi, tīrīšana un apkope, kulinārijas izstrādājumu gatavošana; mājas aprūpes pakalpojumi - bērnu, vecu cilvēku, slimnieku vai invalīdu aprūpe, palīdzība mājas darbos, bērnu auklēšana.

Jau iepriekš rakstīts par kādu citu uzņēmējdarbības atvieglošanas instrumentu – SIA dibināšanas starta kapitāla samazināšanu. Pagaidām viss liecina par to, ka drīzumā arī tas varētu tiks ieviests un, dibinot SIA, minimālais starta kapitāls varēs būt 100Ls bijušo Ls2000 vietā.

Vai piena ražošanas nozare atkal kļūst perspektīva?

Pēdējos mēnešos piena cenas ir strauji augušas – vidēji piena litrs no zemnieka maksā 15 – 18 santīmus. Tajā pašā laikā, piena kombinātu pieprasītais piena daudzums ir lielāks, nekā piegādātāji nodrošina.

Kā pastāstīja Rīgas piena kombināta iepirkšanas daļā, šobrīd piens maksā vidēji 16 santīmus litrā. Salīdzinājumam, pirms 2 gadiem piens maksājis ap 26 santīmiem litrā. Bet pagājušogad un vēl šī gada sākumā piena cenas bija vidēji 6 santīmi litrā, brīžiem parādījās pat ziņas par 2 santīmiem, izsaucot izmisumu un izraisot bankrotu daudzu piena ražotāju vidū. Daudziem no tiem kā glābiņš nāca Lietuvas ražotāji, kuri ieinteresējās piena pirkšanā no Latvijas dēļ tā, ka vairāki jauni piena kombināti tika atvērti Polijā, tā vēl maijā ziņoja Latvijas avīze.

Tas, ka lielākajiem piena pārstrādātājiem trūkst piens, skaidrojams ar mūsu valsts piena eksportu uz ārvalstīm. Liela daļa zemnieku pievērsušies piena eksportam uz Lietuvu un Igauniju, jo iepriekš iepirkuma cenas kaimiņvalstīs bija krietni lielākas, portālam db.lv atzinis piena pārstrādes uzņēmuma Daugava īpašnieks Aigars Vaivars.

Trīs lielākie piena pārstrādātāji – Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Preiļu piena kombināts – radušos situāciju sauc par krīzi piena iepirkumu tirgū. Tā veidojas tāpēc, ka piens kā izejviela tiek eksportēts uz citām valstīm, pasliktinot situāciju vietējā tirgū, raksta biznesa portāls db.lv

"Tallink" redz lielu potenciālu Latvijas tūrisma nozarē

Prāmju operators "Tallink" Rīgu un Latviju kopumā vērtē kā ļoti perspektīvu tūrisma galamērķi.

Ne velti "Tallink" nākamā gada aprīlī plāno atvērt pirmo "Tallink Hotels" viesnīcu Latvijā - "Tallink Hotel Riga". Saistībā ar to kompānija ir paredzējusi vēl vairāk palielināt Latvijas mārketinga un PR aktivitātes Zviedrijas tirgū.

Laigan jāpiebilst ir tas, ka agrāk arī Latvijai bija sava prāmja līnija, kas tika likvidēta. Tad pie lietas ķērās Igauņi un nu viss nāk atpakaļ. Ja Latvieši būs gudri un attapīgi, tad šī iespēja var pavērt mums jaunus ceļus.

Tallink Silja AB" jau vairāk nekā trīs gadus piedāvā regulāru prāmja satiksmi starp Rīgu, un Stokholmu un pasažieru skaits ik gadu pieaug, kas liecina par to, ka zviedru tūristiem ir liela interese par Latviju. Piemēram, atšķirībā no citiem galamērķiem pasažieru skaits "Tallink" maršrutā Rīga-Stokholma šī gada septembrī pieaudzis pat par 20%.

Visos "Tallink Silja" katalogos, bukletos un citos reklāmas materiālos Zviedrijā, kas tiek drukāti, sākot no vairākiem simtiem tūkstošu līdz pat miljonam eksemplāru, Latvijai tiek veltīta liela uzmanība, sniedzot informāciju par tūrisma apskates objektiem, kultūru, SPA piedāvājumiem, nakšņošanas iespējām u.tml.

Arī šeit paveras plašas iespējas. Arī jaunajiem uzņēmējiem tūrisma jomā, apkalpojošajās sfērās, pat tiem, kuru bizness ir vietējie tirdziņi. It visiem šī ir lieliska iespēja, nopelnīt un varbūt pat paplašināties. Galvenais ir nenolais vēl zemāk esošo līmeni un paaugstināt to. Laigan kultūras joma Latvijā piedzīvo zināmu lejupslīdi, varbūt šis būs kā grūdiens atkal attīstīties un meklēt iespējas. Ir jārāda labs piemērs, lai par Latviju izrādītu interesi un novērtētu.

Latviju kā tūrisma galamērķi reklamē arī Zviedrijas televīzijās, radio un "Tallink" mājaslapā. Ne mazāk svarīga ir aktīva PR darbība, kas vērsta uz Zviedrijas mediju pārstāvjiem un žurnālistiem par Rīgu un Latviju.

Kā ziņots, viesnīcu ķēdes "Tallink Hotels" pirmās viesnīcas Latvijā "Tallink Hotel Riga" izveidē plānots ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro (21,06 miljonus latu). Summa ir ievērojama, bet skatoties plānotos darbus, atliek vien cerēt, ka viss izdosies.

Līdz ar to Latvijai paveras plašas iespējas attīstīties, gūt peļņu un varbūt pat piedāvāt kādu iespēju papildus nopelnīt no vietējiem uzņēmējiem. Latvijai tā ir iespēja paplašināt sakarus un popularizēties, parādīt sevi no labās puses, lai mainītu priekšstatus.

Rīgā būs jauns tirdziņš

Vietējiem uzņēmējiem tagad būs par vienu tirdzniecības vietu vairāk. Tuvākajā laikā Rīgā tiks uzsākta „Mildas tirdziņa” celtniecība. Tas atradīsies pašā pilsētas centrā – Elizabetes, E.Birznieka Upīša un Satekles ielu krustojumā.

Tirdziņa galvenais mērķis būs nodrošināt Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus ar svaigu un augstvērtīgu pārtikas produktu klāstu. To atzīmē arī SIA „Jumāras īpašums” valdes priekšsēdētājs Andris Brikšķis: „Vēlamies kvalitātes ziņā rādīt priekšzīmi visiem citiem Rīgas tirgiem, tāpēc tirdzniecības telpu nomnieki tiks rūpīgi izmeklēti. Turklāt šis ir īstais laiks šāda projekta uzsākšanai, jo Latvijā un īpaši Rīgā strauji aug interese pēc Latvijā ražotām un Latvijas zemnieku audzētām pārtikas precēm.” Uzņēmuma speciāliste Jana Kralliša piebilst, ka tirdziņā tiks sniegti visi priekšnoteikumi Latvijas pārtikas ražotāju tiešai pārstāvniecībai un vietējo pārtikas preču daudzveidībai.

Ņemot vērā izdevīgo atrašanās vietu, plānots, ka dienā to apmeklēs vismaz desmit tūkstoši cilvēku. Tirdziņa telpas tiks dalītas atsevišķās 15 kvadrātmetru lielās bodītēs. Ja uzņēmējam būs vēlēšanās izmantot lielāko tirdzniecības platību, tiks piedāvāta iespēja izveidot plašākas telpas. Kopumā tirdziņa teritorijā savus produktus varēs piedāvāt 40 uzņēmēji. Jāatzīmē, ka lielākā daļa tirdzniecības telpu jau ir iznomātas vai rezervētas.

Tirdziņa būvniecība tiks uzsākta jau tuvākā mēneša laikā, lai pēc iespējas ātrāk tas varētu priecēt apmeklētājus ar augstvērtīgu Latvijā ražotu produktu klāstu. Projekta kopējās izmaksas ir 3,5 miljoni eiro. Vairāk par šo projektu var uzzināt speciāli tam izveidotajā mājaslapā.

Uzņēmējdarbības juridiskās formas

LTV1 raidījumā Atklātā ceturtdiena 29.oktobrī žurnālisti un viesi runāja par ekonomiku un valsts iespējām šajā laikā. Cita starpā viņi diskutēja arī par mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta un attīstības jautājumu, kā arī to juridiskajām formām.

Galvenās atziņas bija tādas, ka valsts nepietiekami atbalsta šo uzņēmējdarbības daļu, un lielākais kavēklis uzsākt savu biznesu cilvēkiem parasti ir sākuma kapitāla trūkums. Ja arī vēlme un idejas ir, tomēr vairumā gadījumu ar to vien nepietiek.

Kā iespējamie risinājumi būtu valsts noteikumu atvieglošana un kredītu garantiju mehānisma ieviešana, taču pie tā visa rūpīgi jāstrādā. Tomēr tiem, kas jau tagad grib uzsākt uzņēmējdarbību, der apdomāt, kādu juridisko uzņēmējdarbības formu veidot. Dažkārt pietiek ar to vien, kā deklarēties par pašnodarbinātu personu – tas būtiski atvieglo darbību un palīdz ietaupīt laiku un naudu. Šāds mehānisms darbotos, piemēram, bērnu pieskatīšanas, portretu fotogrāfa, vairāku vieglās rūpniecības produktu ražošanā, un citās jomās. Ir iespēja arī saņemt sociālās garantijas, iemaksas veicot pašrocīgi.

Jau nedaudz sarežģītāka un nopietnāka uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK). Būtībā šī forma ne ar ko lielu neatšķiras no iepriekš minētās, un pēc definīcijas individuālais komersants ir fiziska persona, kura kā komersants ir ierakstīta Komercreģistrā. Galvenās atšķirības ir tās, ka 1) ir jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju un par publikāciju Latvijas Vēstnesī, 2) IK līgumus slēdz firmas vārdā kā juridiska persona, tai ir nepieciešams nosaukums (Firma), 3) līgumus slēdz firmas vārdā kā juridiska persona, 4) ir iespējams saņemt kredītu pret komercķīlu. Tāpat arī reģistrācija Komercreģistrā piešķir zināmu statusu partneru acīs, jo par komersantu ir publiski pieejama informācija. Sīkāks IK darbības izklāsts un citas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītas lietas aprakstītas Lauku Ceļotāja mājaslapā.

Bez pašnodarbinātas personas un IK Latvijas Komerclikums paredz arī šādus komersantu veidus: pilnsabiedrība (paredz vairāku cilvēku sadarbību uzņēmējdarbībā, neierobežojot to atbildību), komandītsabiedrība (paredz vairāku cilvēku apvienošanos, izdalot tos komplementāros un komandītos – pirmie atbild ar visu savu mantu, otrā atbildība uz līguma pamata ir ierobežota) un kapitālsabiedrība (iedalās sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībā (AS)). SIA un AS būtiskākā atšķirība no citām formām ir mantiskās atbildības veida izmaiņas. Ja iepriekš minētajās uzņēmējdarbības formās uzņēmējs bija atbildīgs ar visu savu mantu, tad šeit uzņēmēji riskē tikai ar uzņēmumā ieguldītajiem līdzekļiem. To minimālie pamatkapitāli attiecīgi SIA ir 2000Ls un AS – 25000Ls.

Jaunākā informācija gan liecina, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai SIA pamatkapitāls no 2000Ls tiks samazināts uz 100Ls. Likumprojekta mērķis ir atvieglot un veicināt jaunu mikro un mazo uzņēmumu veidošanos, un valdība šos grozījumus jau ir konceptuāli atbalstījusi. Tiesa, pamatkapitāla samazināšana tiek vērtēta neviennozīmīgi un pastāv bažas, ka tas ir riskants solis no valsts puses, jo mazina uzņēmēju atbildību.

Skrīveros ģimenes uzņēmumā ražo saldējumu

Lai gan valsts nav īpaši pretimnākoša mazajiem uzņēmumiem, ir arī pāris pozitīvi piemēri. Viens no tiem atrodas Skrīveros. Tur mājvietu radis ģimenes uzņēmums "Rozīne", kas nodarbojas ar saldējuma ražošanu un pārdošanu. Viegli gan neiet, jo konkurēt ar lielajiem produktu ražotājiem ir neiespējami. Tomēr šis ir pierādījums, ka ar neatlaidību un gribasspēku var izveidot savu uzņēmumu. Turklāt šis saldējums izpelnījies arī atzinību no Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa.

Iespēja saņemt profesionālus padomus uzņēmējdarbības uzlabošanai

Kad uzņēmums nonāk grūtībās un neizdodas attīstīties tik labi, kā iecerēts, pirmā reakcija mēdz būt vēlme pamest iesākto un padoties grūtībām. Tomēr vērā ņemama ir iespēja piesaistīt „audzinātāju” jeb mentoru, kas dod profesionālus padomus attīstībai.

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas mentoringa programmas, kuru ietvaros uzņēmējiem iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas no pieredzējušiem biznesa speciālistiem dažādās jomās. Šādu iespēju nodrošina biedrība „Līderi” un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) izveidotais mentoru klubs, kas veidots, skolai sadarbojoties ar tās absolventiem.

Mentoru funkcijas, atšķirībā no maksas konsultantu uzdevumiem, ir ilgstošā laika posmā dot padomus par konkrētām, ar biznesu saistītām lietām. Formāli šī mentora – uzņēmēja sadarbība ilgst 6 mēnešus, un katrā mēnesī mentoram jāvelta aptuveni 5 stundas, atklāj REA Mentoru kluba valdes priekšsēdētājs Juris Grišins.

Kā vēsta mentoru kluba mājaslapa, palīdzība sniegta jau vairāk nekā 20 uzņēmumiem un klubā pašlaik darbojas 42 mentori, to starpā nu jau plašāku slavu izpelnījušais TELE2 mārketinga daļas vadītājs Jānis Spoģis, „Valmiermuižas alus” līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, ziņu aģentūras LETA valdes locekle Una Klapkalne, LMT finanšu vadības dienesta direktors Mārtiņš Gode, Swedbank starptautisko klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Lauris Mencis un citi ar uzņēmējdarbību saistīti cilvēki.

Pieteikties mentoru konsultāciju saņemšanai var jebkurš jauns uzņēmums, kas atbilst mazā vai vidējā uzņēmuma profilam un ir uzkrājis vismaz 6 mēnešu biznesa darbības pieredzi. Tam nav nekādu pieteikšanās termiņu un pieteikuma formu var atrast mentoru kluba mājaslapā.

Latvijā pieaug briežu dārzu skaits; pieprasīta arī briežu gaļa

Par spīti ekonomiskajai krīzei, Latvijā pieaug briežu dārzu skaits, turklāt samērā liels pieprasījums ir arī pēc briežu un citu savvaļas dzīvnieku gaļas izstrādājumiem, aģentūra BNS noskaidroja, aptaujājot savvaļas dzīvnieku audzētāju pārstāvjus.

"Briežu gaļa ir ļoti dārga, un to galvenokārt eksportē uz Eiropas valstīm, kur noieta tirgus ir diezgan stabils," aģentūrai BNS sacīja Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis, skaidrojot briežu dārzu skaita palielināšanos. Viņš norādīja, ka briežu dārzu attīstību Latvijā veicina arī nestabilitāte pārējās lauksaimniecības nozarēs, jo zemnieki izvērtē, kā izmantot viņiem piederošo zemi, aizvien biežāk dodot priekšroku savvaļas dzīvnieku audzēšanai.

Problēmas ar realizāciju pašlaik ir tiem, kas pārdod vaislas dzīvniekus, jo šajā tirgū aktivitāte ir samazinājusies, taču prognozējams, ka tā varētu atkal atjaunoties, līdzko tiks pabeigta vairāku jaunu briežu dārzu izveide Latvijā, Polijā un citās valstīs.

Lai popularizētu briežu un citu savvaļas dzīvnieku gaļu, Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību ap Ziemassvētku laiku Rīgā iecerējusi atvērt delikatešu degustāciju vietu, ko vēlāk varētu izvērst arī par pastāvīgu veikalu.

Laigan Latvijā briežu gaļas tirgus ir diezgan neattīstīts, jo šeit nav tādu tradīciju kā citviet Eiropā. Tomēr dažādas aptaujas liek cerēt, ka arī Latvijā pieprasījums sāks pieaugt. Viens no faktoriem ko min briežu gaļas pircēji - svarīgi ir apzināties, ka dzīvniekus veikala īpašnieki paši audzē, pārstrādā un tirgo. Cilvēkiem ir svarīgi no kurienes kas nāk un ko viņi ēd. Vai tas ir ekoloģisks vai importēts. Šajos krīzes apstākļos visi cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki. Vairāk gatavo mājās, skatās uz cenām un meklē vietējo ražotāju produktus, kas ir garšīgāki un lētāki. Svarīga ir kvalitāte.

Pašlaik Latvijā darbojas aptuveni 60 briežu dārzu. Tomēr papētot interneta tīmekļos informāciju var redzēt, ka uzņēmējdarība šajā jomā vēlas paplašināties un līdz ar to izplatīt savu uzņēmumu filiāles arī citviet Latvijas teritorijā.

Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija darbojas kopš 2000.gada. Biedrība pārstāv briežaudzēšanu kā lauksaimniecības nozari, koordinē un vada briežkopību Latvijā. Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija vada ciltsdarba programmu staltbriežu un dambriežu audzēšanā.

Lūk, vēlviena salīdzinoši brīva un neattīstīta niša uzņēmējdarbībā. Tieši lauksaimniecība ir tā joma uz kuru LAtvijai vajadzētu "spiest"". Nostiprinoties tai, var sākt domāt par tālejošākiem mērķiem kā piemēram eksportēšanu uz citām pasaules vietām.

Par spīti šai ekonomiskajai situācijai uzņēmums aug un attīstās!

Ekokosmētika Madara!

Dažos vārdos par Latvijā izveidotu uzņēmumu, kas nes prieku un iedvesmu! Četru meiteņu veidots uzņēmums, kam pamatā ir viss dabīgais, skaistais un godīgais. Atliek vien mācīties par uzņēmību, idejām un drosmi rīkoties arī šajos apstākļos! Madaras ekokosmētiku var iegādāties dažādās tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī aptiekās, atliek vienīgi meklēt! Skaists dizains un iepriecinājums šajā aukstajā laikā!

Bet tagad par pašu "Madaru"
Viss iesākās kā aizraušanās ar dabisku dzīvesveidu un vēlmi izstāstīt savu pārliecību pasaulei. No tās izauga sapnis par Latvijā ražotu dabisku kosmētiku. Un no šī sapņa dzima MÁDARA. MÁDARA, ko mēs joprojām veidojam, radām un auklējam. MÁDARA, kas joprojām ir mūsu stāsts par mīlestību uz vietu, no kuras nākam, labu dizainu, augstu kvalitāti un godīgu uzņēmējdarbību

Dabīgs skaistums ir viena no galvenajām MADARA pamatvērtībām! Un nav jau tālu jāmeklē - atliek vien izbraukt no pilsētas, tuvāk dabai, lai saprastu, ka nav skaistāka skata par migliņu rītausmā virs ziedu pļavas; nav skaistākas skaņas kā bišu sanēšana liepu galotnēs; nav īstāka un dziļāka skaistuma par to, kas nācis no dabas. Dabiski. Skaistums nav maska, ko uzliec pa virsu savai īstajai sejai, kā tādu pūderi, lai tas apslēpj tavu patieso "es". Pēdējā laikā tieši šāda - dekoratīvās kosmētikas veicināta skaistuma izpratne ir kļuvusi par šā vārda skaidrojumu. Tomēr, kā jau klasiķi ir teikuši - skaistums "nāk no iekšpuses", un tāpēc MADARA savā ceļā uz skaistumu sāk no pašiem pamatiem. No dabīguma, patiesām un īstām emocijām. Tas ir skaistums savā reibinošajā vienkāršībā!

Laikā, kad maģiskais vārdiņš "eko" jau kļuvis par modes lietu, ir viegli aizmirst, ko tad īsti nozīmē - dzīvot zaļi, ekoloģiski, rūpējoties par dabu, savu apkārtni. Divos vārdos - būt labam! Jo nav jau tik grūti pacelt uz ielas nomestu papīru, uz veikalu paņemt līdzi auduma maisiņu, šad un tad pārmaiņas pēc kaut kur aizbraukt ar sabiedrisko transportu vai, vēl labak - velosipēdu. Nav jau tik grūti savā birojā izmantot ekonomiskās kvēlspuldzes un ievākt no pircējiem atpakaļ izlietotos produktu flakoniņus. Arī mēs cenšamies! Jo tās ir šīs mazās lietas, kas patiesi var mainīt pasauli un liek tev būt "zaļam", ekoloģiskam.

Madaras ekokosmētika tiek eksportēta uz 25valstīm! Lūk, kā no mazām lietām izaug, kas liels.
(http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=250973)

Iedvesmojies arī tu no skaistām lietām!

Tirdzniecības apjomi samazinās; sākas cīņa par izdzīvošanu

Mazumtirgotājiem šī solās būt ļoti grūta ziema, tādējādi tuvākajos mēnešos to starpā gaidāma cīņa par izdzīvošanu. Tas skaidrojams ar mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 1,6%. Šobrīd nekas neliecina par situācijas uzlabošanos. „Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka turpmākā mazumtirdzniecības sektora attīstība būs atkarīga no darba tirgus tendencēm. Kā vēl vienu no galvenajiem faktoriem viņa min arī emigrāciju, kas arī ir viens no galvenajiem mazumtirdzniecības apgrozījuma samazināšanās iemesliem.

Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Agnese Bičevska atzīst, ka pastāvīgāku tirdzniecības apjomu kāpumu nevaram gaidīt, pirms iedzīvotāji varēs precīzāk saplānot ģimenes budžetus. Tas cieši saistīts ar tautsaimniecības iespējām atkopties, kas varētu notikt pamatā eksporta sektorā, kas nozīmē - iekšējais pieprasījums un līdz ar to arī tirdzniecības dinamika kādu laiku būs gausa.

Iedzīvotāji arvien mazāk steidz iegādāties dažādas preces. Jaunākie mazumtirdzniecības dati apliecina, ka patēriņš turpina būtiski samazināties. Skaitļi nevēsta neko labu. Neskatoties uz visnotaļ lielo mazumtirdzniecības sarukumu arī pērn šajā laikā, šogad tā kritums gada griezumā bijis virs 30%. Prognozēts apgrozījuma kritums arī ceturtajā ceturksnī. Arī uz Ziemassvētkiem cilvēki dāvanas pirks ievērojami mazāk, tādējādi apgrozījuma kritums netiks piebremzēts.

Šāda apgrozījuma samazināšanās var draudēt ar vairāku mazumtirgotāju bankrotu. Kā intervijā laikrakstam „Dienas bizness” secina Latvijas tirgotāju kooperācijas valdes priekšsēdētājs Egidijs Aļeiņikovs, viņa vadītajam uzņēmumam „Aibe”, kas nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību, lielāko daļu klientu atņēma lielie veikalu tīkli, bet atlikušajiem ir samazinājusies pirktspēja.

Aļeiņikovs atzīst, ka cīņa par izdzīvošanu ziemā un īpaši pavasarī būs ļoti sīva. Jaunā gada sākumā ienākumi ievērojami kritīsies, tādējādi apdraudot mazākos tirgus dalībniekus. Sevišķi tas skaršot tos mazos uzņēmumus, kas līdz šim nav iestājušies nevienā uzņēmumu apvienībā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" 1.novembra raidījumā ziņoja, ka saskaņā ar "Lursoft" datiem šī gada laikā maksātnespējas pieteikumu iesnieguši jau 696 uzņēmumi. Situācija īpaši pasliktinājusies ir tieši pēdējā laikā. Tā, piemēram, septembrī par maksātnespēju ik dienu paziņoja vismaz pieci mazie un vidējie uzņēmumi.

Tomēr arī šādā situācijā uzņēmums „Aibe” nezaudē optimismu. Aļeiņikovs secina, ka pat turīgākie iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas lētākus veikalus, kas ļauj cerēt, ka pircēju skaits veikalos atkal palielināsies.